Manā praksē visvairāk uz psihoterapiju nāk juristi un ārsti. Gandrīz katrs ārsts vai medicīnas rezidents, kas nāk uz terapiju, cieš no izdegšanas. Interesanti, ka juristiem izdegšana ir retums. Juristiem biežākā problēma ir grūtības veidot tuvas, labas attiecības.
Kāpēc juristi neizdeg, bet ārsti izdeg?
Viens no iemesliem ir negatīva došanas un ņemšanas proporcija.
Ja došana kļūst lielāka par ņemšanu, rodas negatīva bilance – deficīts, izdegšana (“dodot gaismu, sadegu”). Juristu vidū nav manīts, ka kāds sadegtu, cīnoties par klientu interesēm.
Darot jebkuru darbu, veidojot attiecības, ir jāseko, lai vērtības tiktu pavairotas. Darbs dod ienākumus, prieku par paveikto, iedvesmo, uzlādē ar enerģiju, ceļ pašapziņu, dod sociāli augstu cieņpilnu pozīciju. Līdzīgi ir kad sportojam – mēs uzlādējamies, kļūstam stiprāki, gūstam labas emocijas.
Ja darbs sāk patērēt, izdedzināt darītāju, tad kaut kas notiek nepareizi. Tiklīdz cilvēks konstatē, ka negrib vairs strādāt kā gribēja agrāk, ir jāmeklē cēloņi un tie jānovērš. Minēšu faktorus, kuri, sākot no ārsta bērnības līdz specifiskajai krīzes situācijai, noved līdz izdegšanai.
Izdegšanas cēloņi:
• parasti jau no agras bērnības nākamais ārsts sāk rūpēties par citiem. Vecāki strīdas, bērns cenšas novērst konfliktu. Mamma ir bēdīga, bērns uzvedas tā, lai mammai būtu vieglāk. Rūpes par citiem kļūst prioritārākas par savu vajadzību apmierināšanu. Enerģija, agresija tiek vērsta sevis bremzēšanai, savu interešu pakļaušanai citu interesēm;
• tradicionāli ārstu apmācība ir ļoti smaga. 9–10 gadus jaunais ārsts tiek trenēts pārstrādāties, dzīvot stresā, bažīties – vai visu paspēs izdarīt un iemācīties. Studenti stāsta, ka studiju laikā ir atmetuši muzicēšanu, sportošanu, dejošanu un citas veselīgas nodarbes, lai paspētu visu izmācīties. Bieži vien jaunie ārsti 2–3 gadus, kad mācās pēdējos kursos vai rezidentūrā, nāk uz psihoterapiju, jo ir izdeguši, depresīvi, trauksmaini. Manā skatījumā šāda mācību pārslodze programmē ārstu uz izdegšanu un depresiju. Ja ārsts nemāk būt laimīgs un vesels, kā viņš varēs dot laimi un veselību pacientiem? Interesanti, ka šāda destruktīva pieeja ir izplatīta arī psihoterapijas apmācībās. “Dodot gaismu, sadegu” destruktīvā programma ir ļoti dziļi iesakņojusies palīdzētājā;
• mūsu sabiedrībā medicīnai ir relatīvi zemāks prestižs un finansējums nekā attīstītākās valstīs. Statuss sabiedrībā ļoti ietekmē psihoemocionālo stāvokli, maina serotonīna un hormonu līmeni. Veselībai, medicīnai, veselīgam dzīvesveidam ir mazāka vērtība nekā varai, naudai, dārgām mašīnām. Daudzi ārsti cieš no pacientu agresīviem emocionāliem uzbrukumiem, baidās no inspekcijām, pārbaudēm. Ārsta statusam jābūt augstākam. Medicīnas, veselības nozīmīgums ir jāceļ;
• pašreizējās krīzes situācijā ir iespaids, ka ārstiem tiek vairāk atbildības un smaguma nekā ierēdņiem vai juristiem. Daudzi ārsti ir izdeguši, uzņemoties pārmērīgu atbildību. Pārāk lielas atbildības uzņemšanās, pārmērīga strādāšana, bailes no soda, gatavība sajusties vainīgam – šīs visas destruktīvās programmas pastiprinās krīzes laikā, jo sabiedrība ir “jāglābj no briesmīgā vīrusa. Kurš cits glābs, ja ne ārsts?” Kļūda. Visai sabiedrībai būtu atbildīgi un efektīvi jāstrādā;
• misijas apziņa. Vēlme palīdzēt, padarīt pasauli labāku ir apsveicama, bet jāievēro mērenība un realitātes ierobežojumi. “Ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts”. Ļaunais vienmēr slēpjas aiz labā. Aiz vēlmes palīdzēt slēpjas iedomātā visvarenība – es varēšu palīdzēt labāk un labāk, vairāk un vairāk. “Velns piedāvā ārstam kļūt par Dievu un tas ir ļoti kārdinoši. Ja ārsts iekrīt un izdedzina sevi, velns priecājas.” Te ir jābūt ļoti uzmanīgiem;
• jebkādi faktori, kas rada sistēmas pārslodzi. Pieaudzis darba apjoms, tuvinieku slimība vai nāve, šķiršanās, finansiālas problēmas, pusmūža krīze, slimība, novecošanās, nepieciešamība palīdzēt bērniem mācībās. Jebkādi darbi un stresa faktori sasummējoties var izdedzināt. Jebkurš no mums var izdegt, ja slodze ilgstoši ir bijusi pārmērīga.
Rekomendācijas, kā cīnīties ar izdegšanu
Atceraties, ka ārsta darbs ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs sabiedrībai:
• labu produktu ir jāpārdod, saņemot pēc iespējas augstāku atalgojumu;
• ja sabiedrībai no jums kaut ko vajag, jums ir jāizmanto situācija, paaugstinot savu statusu, ietekmi, atalgojumu;
• “dodot gaismu, vairoju gaismu”. Jūs pavairojat veselību – pacientiem ir jāsadarbojas, valsts institūcijām ir jāsadarbojas.
Rekomendācijas:
• domājiet par saviem labi paveiktajiem darbiem. Lepojieties, priecājieties par tiem. Piepildiet domāšanas telpu ar šiem labajiem piemēriem;
• nekavējieties domās pie nepadarītajiem darbiem, nepiepildiet ar tiem prātu. Neveiksmes un kļūdas lai kļūst par norādēm, kā nedarīt nākamajā reizē. Apturiet sevis vainošanu, nosodīšanu;
• pozicionējiet sevi kā mierīgu, zinošu, pieprasītu speciālistu, kurš viennozīmīgi dara labu un ļoti vērtīgu darbu;
• jūs dodat vērtīgas rekomendācijas, bet pacienta atbildība ir pildīt rekomendācijas. Pacientiem ir jāuzņemas atbildība par rekomendāciju ievērošanu. Ja pacienti neuzņemas atbildību, tā ir viņu brīva izvēle, bet – tā nav jūsu atbildība;
• valsts institūcijām ir jāsadarbojas. Ja valsts institūcijas nesadarbojas, jāizdara pretspiediens. Varbūt var palīdzēt publikācijas presē, sociālajos tīklos.
Ko darīt, ja pacienti vai valsts institūcijas vaino, uzbrūk? Rekomendācijas, ko darīt, ja kāds uzbrūk vai vaino:
• nebaidieties. Domājiet, kā tiksiet galā ar situāciju. Nevienam nav tiesības vai vara jums nodarīt kaitējumu. Jūs nedarāt neko sliktu vai sodāmu. Meklējiet taktikas, kā aizsargāties. Mācieties no kolēģiem, kuri nebaidās;
• jums nav jāpiepilda pacientu vēlmes. Pašreiz daudzi cilvēki ir neapmierināti. Tā nav jūsu vaina vai atbildība. Nepieņemiet apvainojumus, neapmierinātību, mēslus. Rīkojaties mierīgi, pragmatiski. Netaisnojieties, neuzbrūciet. Dariet to, kas darāms. Te neviens nevienu netiesā, nesoda. Pacienta agresija ir viņa paša problēma. Ja pacients nelikumīgi prasa slimības lapu vai zāles, jums viņa prasības nav jāpilda. Draudu gadījumā varat iesaistīt policiju;
• neļaujiet citiem izturēties pret sevi ar necieņu;
• domāju, ka valsts institūcijām būtu labāk atbildēt asociāciju vārdā, vienoti. Varbūt ir jāizstrādā vienota taktika, speciālas darba grupas asociācijās, kas meklētu risinājumus, kā pasargāt kolēģus, kā komunicēt ar sistēmu, kā panākt savas intereses. Publiskajā telpā vairāk parādīt pozitīvu ārsta tēlu, kas rūpējas par sabiedrības interesēm, veic milzīgu, nozīmīgu darbu.
Strādājam, lai dzīvotu!
Optimāli, ja darbs dod gandarījumu, labas sajūtas, ienākumus.
Ja sāksiet strādāt pārlieku daudz – izdegsiet, iesiet bojā. Tas nevienam nav vajadzīgs.
Mērķis ir gūt ienākumus, justies labi. Ieguvumiem jābūt lielākiem par zaudējumiem.
Jums nav jāatrisina problēmas, kuras sabiedrība nav risinājusi desmitiem gadu.
Sabiedrības psihoemocionālais stāvoklis ir daudzu gadu valdības bezdarbības rezultāts.
Jūs nevarēsiet palīdzēt visiem justies labāk.
Rekomendācijas:
• ja esiet pārguruši, maziniet darba slodzi. Darba slodzei jābūt komfortablai. Katram jāsajūt, cik daudz strādāt ir veselīgi. Veselīga darba slodze padara jūs stiprākus. Pārmērīga slodze novājina, iznīcina. Jūsu slimība vai bojāeja nevienam nav vajadzīga.
• ja institūcijas vai pacienti prasa vairāk, skaidrojiet, ka resursu nav. Lai meklē risinājumus. Lai maksā atbilstoši. Nepieņemiet neizdevīgus noteikumus. Ir resursi veidot Vakcinācijas biroju un citas kampaņas, tad lai arī atrod resursus kvalificētu speciālistu atbilstīgai apmaksai. Lai institūcijas strādā, lai meklē risinājumus;
• trenējiet veselīgu agresiju panākt savu, cīnīties par sevi, savu ģimeni. Pacienti mācīsies no jums rūpēties par sevi.
Obligāti! Harmoniska, holistiska pieeja dzīvei
Gūstot panākumus visās jomās, paši ģenerēsiet laimīgu dzīvi sev un saviem tuvajiem. To nosaka:
• emocionālā labsajūta;
• attiecības ģimenē;
• attiecības darbā;
• finansiālā labsajūta;
• labs statuss sabiedrībā – sociālā adaptācija;
• fiziskā veselība;
• pietiekama atpūta;
• fiziska aktivitāte.
Visi šie punkti ir obligāti jārealizē. Paši varat izvērtēt iepriekšminētās jomas un katrā no tām piešķirt punktus no 0 līdz 100.
Optimāli ir 70–80 punkti katrā jomā. Jāpiestrādā pie tām jomām, kurās ir vismazāk punktu.
Ja tikai strādāsiet, izdedzināsiet sevi darbā, nebūsiet laimīgi – būsiet zaudētāji.
Kolēģi, lai pieaug jūsu labsajūtas līmenis!
(Raksts publicēts žurnālā ,,Latvijas ārsts” 2021.gada pavasarī.)
