Labdien! Vēlējos pajautāt par veģetatīvo distoniju, ar kuru cīnās daudzi cilvēki, īpaši palasot dr.lv mājas lapu. Kā Jums šķiet, vai to var ārstēt ar psihoterapijas palīdzību?

 

                                           Atbilde.

 

      Pastāstīšu, kādā veidā saskaros ar šo jautājumu praksē. Apmēram viena trešdaļa pacientu, kas nāk uz psihoterapiju cieš vai ir cietuši agrāk no veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumiem. Simptomi var būt ļoti dažādi- svīšana, roku trīce, sirdsklauves, nepatīkamas sajūtas sirds apvidū vai vēderā, galvassāpes, nespēks, galvas reiboņi, caurejas vai aizcietējumi... Simptomi var būt ļoti daudzveidīgi, bieži kombinējas ar bailēm un/vai ar pazeminātu garastāvokli. Vairumā gadījumu šie cilvēki ir bijuši pie vairāku specialitāšu ārstiem. Nekādi organiski bojājumi vai slimības nav atrastas un pacientam bieži tiek pateikts- ,,Jums ir veģetatīva distonija.”, ,,Jums ir neirocirkulatora distonija.”, ,,Jums ir vairāk jāstaigā pa svaigu gaisu.”, ,,Tas viss ir no nerviem.”, ,,Tie ir tikai tādi funkcionālas dabas traucējumi.” Bieži šiem pacientiem tiek izrakstīti medikamenti, kas darbojas uz galvas smadzenēm- trankvilizatori vai antidepresanti. Lieki teikt, ka pacienti paši neko nesaprot, kas ar viņiem notiek. Simptomi mazinās, tad pēc brīža atkal parādās, dažkārt moka visu dzīvi. Ir arī speciālisti, kuri saprot, ja traucējumi rodas no ,,nerviem”(to cēlonis ir psihē) tad pacients ir jāsūta pie psihoterapeita vai pie psihiatra.

      Ja cilvēks ar šādām sūdzībām atnāk uz konsultāciju, paskaidroju, ka mūsu domas un emocijas ietekmē veģetatīvo nervu sistēmu. Piemēram, daudziem cilvēkiem pirms eksāmena ir caureja, slikta dūša, izkalst mute, zūd apetīte. Līdzīgi cilvēka veģetatīvās nervu sistēmas darbību var ietekmēt kādi notikumi no pagātnes, par kuriem cilvēks it kā ir aizmirsis. Piemēram. Meitenes tēvs dzērumā ir bijis agresīvs un viņa pārdzīvoja stindzinošas bailes, kad viņš piedzēries nācis mājās. Pieaugusi šī sieviete priekšnieka vīrieša klātbūtnē izjūt tādu kā sastingumu, sirds sāk dauzīties, rokas kļūst aukstas un nosvīst, sāk trūkt elpas. Ar laiku šie un citi simptomi var parādīties bez redzama iemesla.

      Ja cilvēks grib iedziļināties sevī, saprast savu problēmu cēloņus, ir gatavs ieraudzīt sevī smagas jūtas, atcerēties nepatīkamus pagātnes notikumus, tad ir iespējams ārstēt veģetatīvo distoniju ar psihoterapiju. Parasti, ja cilvēks iziet ilgstošu psihoterapiju, šie simptomi mazinās vai izzūd pavisam. Jo ilgāk ir bijuši simptomi, jo grūtāk no tiem tikt vaļā. Dažiem pacientiem iet vieglāk, citiem grūtāk. Svarīgi, lai cilvēki zinātu, ka šāda ārstēšanas iespēja pastāv.

 

                                                               Ar cieņu, Dr. Andris Veselovskis.