Jautā Indra.

Sakiet,lūdzu, kas raksturīgs hiperaktīviem pusaudžiem? Vai tie var būt nevaldāmi skolā, bet rāmi kā jēri mājās? Vai tā varbūt ir pavisam cita, teiksim, vecāku vaina audzināšanā? Varbūt mēs par daudz to puiku ,,nospiežam” ar savām pareizajām darbībām?

 

 

Hiperaktīviem pusaudžiem ir raksturīgi.

Tiek uzskatīts, ka hiperaktivitātes izcelsmē lielākā nozīme ir bioloģiskiem faktoriem- galvas smadzeņu dzemdību trauma, skābekļa trūkums, saindēšanās ar svinu, iedzimta paaugstināta nervu sistēmas uzbudināmība.... Audzināšana, vide ģimenē un skolā pusaudža problēmas vai nu samazina vai pastiprina.

Lai saprastu, vai pusaudzim ir hiperaktivitāte, vai problēmu cēlonis ir ģimenē, būtu jāvēršas pie psihoterapeita vai psihiatra, kurš strādā ar līdzīgām problēmām. Pusaudžiem nav raksturīgi būt ,,rāmiem kā jēriem mājās”. Ja pusaudzis tāds kļūst, domāju, ka viņš tiek pārāk nospiests. Iespējams, ka mājās viņš uzlādējas, bet skolā izlādējas. Piemēram, ja pusaudzis zēns mājās tiek sists vai morāli nospiests, tad skolā viņš sit vai pazemo citus bērnus.

Lai izdarītu secinājumus par konkrēto gadījumu, trūkst informācijas.

Ja pusaudzim ir kādas problēmas, viņam ir jāpalīdz tās risināt. Tā ir vecāku atbildība. Nedrīkst atstāt pusaudzi vienu ar grūtībām, ar kurām viņš netiek galā pats. Tas var sabojāt visu viņa turpmāko dzīvi. Pusaudži ļoti cieš no nesakārtotām attiecībām ģimenē. Lai vecāki varētu palīdzēt pusaudzim, vispirms viņiem ir jāizveido attiecības, kurās paši jūtas labi, tad jāpalīdz pusaudzim. Diemžēl reālajā dzīvē vecāki ļoti bieži uzgrūž savas problēmas bērniem, tā vietā, lai šīs savas problēmas risinātu.