Labdien. Man ir 38 gadi, esmu precējusies divu jauku meitu mamma.. Man ir problēmas ar vecāko meitu. Vecākajai meitai ir 14 gadi. Jaunākajai ir 12 gadi. Ļoti bieži pēdējā laikā vecākā meita man pārmet, ka es mīlu tikai jaunāko, bet nemīlu viņu- vecāko meitu. Man tas liekas nesaprotami, jo cenšos izturēties pret abām meitām vienlīdz labi. Ja es kaut ko nopērku jaunākajai, tad vecākā man uzreiz pārmet, ka viņai nekas netiek pirkts, kaut gan pirkts tiek vienādi abām.  Mēs ar vīru abi domājam par notiekošo, taču nespējam rast risinājumu. Cenšamies visu darīt pareizi, taču brīžiem liekas, ka nekas nesanāk.

Varbūt kāds speciālists varētu izskaidrot notiekošo.

 

 

                                     Atbilde.

 

      Ar šādām un līdzīga rakstura grūtībām saskaras daudzi pusaudžu vecāki. Pusaudžu vecāki laiku pa laikam var justies nonākuši strupceļā. Ja vecāki turpina domāt par bērnu un radušos problēmu pozitīvā veidā, tad parasti ar laiku rodas risinājums. Tāpat kā bērni, arī vecāki iziet cauri ,,augšanas grūtībām”.

      Ko darīt?

      Būtu jāsaprot, vai jūsu meitai tiešām ir emocionālas dabas problēmas, vai iepriekš aprakstītais ir normālas pusaudža reakcijas. Ja meita ir tiešām nonākusi emocionālās grūtībās, tad var kristies sekmes, viss ir vienalga, viņa ir pārsvarā nomākta, ļoti bieži raud, nav kontakta ar vecākiem visu laiku jau mēnešiem ilgi. Ja šādas parādības uznāk un pāriet, tad tās ir normālas pusaudža ,,augšanas reakcijas”.

      Šajā vecumā pusaudža prāts nav vienots vesels- tas sastāv it kā no dažādām daļiņām. Kad Jūs pērkat mantas vecākajai meitai, viņa domā, ka Jūs viņu mīlat. Kad pērkat mantas jaunākajai un vecākā to redz, tad viņa tajā brīdī redz, ka viņai mantas netiek pirktas- tātad viņu nemīl. Konkrētajā brīdī no prāta it kā pazūd atmiņas par to, ka vecākajai meitai pirms kāda laika ir pirktas mantas. Ja šajā brīdī viņa jums pārmet, ka Jūs viņu nemīlat, ir jāatceras, ka tā ir tikai daļiņa no tā, kas ir meitas prātā kopumā. Jāpalīdz meitai saskatīt kopainu, apliecinot, ka Jūs viņu mīlat.

      Jūsu meitai ir nepieciešams Jūs noniecināt, lai ar laiku viņa pati varētu sajusties vērtīga. Vienlaikus viņai ir svarīgi, lai Jūs viņas noniecinājumu spētu izturēt, saglabājot augstu pašvērtējuma izjūtu. Pusaudzim ir svarīgi izcelties uz sava dzimuma vecāka fona. ,,Mamma, tu neko nesaproti. Tu dari visu nepareizi.” Te mammai ir svarīgi saglabāt prātā to, ka viņa ir laba mamma un vienlaikus pieņemt, ka meita šobrīd, atbilstoši savam vecumam, redz pasauli tādu, kā viņa to izsaka. Jums ir svarīgi atcerēties, ka Jūsu meita Jūs mīl arī tajos brīžos, kad viņas prātā dominē citas emocijas. Atcerieties, ka pusaudzis nevar redzēt kopainu! Ja šobrīd meitas prātā dominē naids, tad mīlestība viņas apziņai ir nesasniedzama.

      Ja Jūsu meita izsaka pārmetumus, tas ir labi- viņa jūtas pietiekoši droša izteikt savas domas. Protams, ja ir tikai un vienīgi pārmetumi, tad iespējams, ka meitai kaut kas ļoti pietrūkst. Par to vajadzētu padomāt. Varbūt jūs divas vien varētu aiziet uz kādu pasākumu, kas meitai patīk. Viņai ir svarīgi sajust, ka Jūs veltāt laiku tieši viņai.

      Katrs bērns ir atšķirīgs. Dažkārt vecākiem var būt ļoti grūti saprast savus bērnus, jo viņiem vienkārši ir savādāka domāšana. To, ko mamma gribētu saņemt sev, meitai varbūt nemaz nevajag. No vecāku puses ir svarīgi meklēt, ko tieši vajag konkrētajam bērnam un censties to dot.

      Ceru, ka manas uzrakstītās domas palīdzēs tikt uz priekšu.

 

                                                    Vēlot veiksmi, Dr. Andris Veselovskis.