* Brieduma trūkums = vīrietis nav gatavs bērnam. Ja vīrietis nav pieaudzis, nav iztrakojies, nav spējīgs mīlēt un nav gatavs kļūt par tēti, mīļotās sievietes grūtniecība viņam var būt ārkārtīgi smags pārbaudījums. Viņam var trūkt emocionālo resursu, var nebūt, ko emocionāli dot gaidāmajam bērnam un viņa mammai. Turklāt grūtniecības laikā sieviete, ieguldot attiecībās mazāk nekā līdz šim (jo viņa ir pievērsusies gaidāmajam mazulim), no vīrieša sāk prasīt arvien vairāk. Gan emocionāli, gan praktiski. Nenobriedis vīrietis tad var justies pamests novārtā. Ja viņā mājo vēlme, lai mīļotā sieviete viņu ikdienā vairāk uzslavē, parūpējas par viņu, bet šī vēlme paliek nepiepildīta, viņš sāk dusmoties. Dusmas mēdz izpausties kā uzbrukumi sievietei par to, ka viņa vairs nav tik «smuka» kā agrāk. Lai gan patiesībā vīrietis vienkārši netiek galā ar jauno situāciju un apzināti negrib darīt pāri, tā, protams, ir savdabīga atriebība par novārtā pamešanu. Un šāda zemapziņas diktēta atriebība sievietei ir ļoti sāpīga. Iespējams, topošais tēvs pat nesaprot, kas ar viņu notiek, tikai jūt nekontrolējamu neapmierinātību, kas laužas ārā dusmu lēkmēs.

* Pieredzes trūkums tēva lomā. Ja topošo tēvu agrā bērnībā vai laikā, kad viņš vēl bija mammas vēderā, pametis viņa tēvs, tas mēdz atstāt dziļu ietekmi uz vīrieša spēju pašam būt labam tēvam. Viņam nav bijis parauga, nav pieredzes un zināšanu par to, kā tas ir – gaidīt savu mazuli, atbalstīt sievu, rūpēties par abiem. Neapzināti ņemot piemēru no sava tēva, viņš var izspēlēt to pašu scenāriju – meklēt iemeslus un veidus, kā novērsties no sievietes, kas gaida viņa bērnu. Piezīmes par viņas izskatu grūtniecības laikā, iespējams, ir attiecību iziršanas sākums.

* Bailes un šaubas. Bailes un šaubas var būt dažādas, un ir normāli, ka tās vīrieti piemeklē laikā, kamēr viņa mīļotā ir stāvoklī. Vai viņš ir izvēlējies pareizo sievieti savam bērnam? Vai tiešām bērna radīšana šobrīd bija pareizais solis viņa dzīvē? Vai viņš tiks galā ar tēva lomu? Dažādu cilvēku teiktais, vecāku vai draugu uzskati par viņa mīļoto sievieti vai gaidāmo bērnu var pastiprināt vīrieša pretrunīgās izjūtas. Ar pretrunīgām izjūtām, šaubām un bailēm saskaras gandrīz visi topošie tēvi. Svarīgi ir tās izdzīvot, izturēt, nepārvēršot nepatikā pret grūtnieces izskatu un visu, kas ar to saistīts.

 

Sievietes, vēloties saņemt vairāk uzmanības no mīļotajiem vīriešiem, nereti viņiem... uzbrūk. Topošā māmiņa pārmet vīrietim, ka viņš nav pietiekami vīrišķīgs, neprot rūpēties, mīlēt, ka viņam ir pārāk maz naudas, viņš neko nejēdz un... ko tad vispār darīs, kad piedzims bērns? Šādi uzbrukumi padara vīrieti emocionāli impotentu. Tieši tādu, kā sieviete viņu raksturojusi, izsakot apvainojumus, – vāju, kurš neko nevar un neko negrib. Tas, ka viņš padarīts vājš, protams, vīrietī var radīt nepatiku pret sievieti. Nepatika nav saistīta ar izmaiņām sievietes izskatā, bet gan ar viņas izturēšanos. Tomēr paust nepatiku pret izskatu vieglāk formulēt, jo tā ir «taustāma» lieta. Ja sieviete nemaina attieksmi, vīrietis arvien vairāk attālinās, iespējams, pat atstājot viņu vienu.

Ja vīrietis ir gana pašapzinīgs, viņš nepieļauj šādus uzbrukumus, mēģina ar sievieti runāt, pauž, ka viņam šāda attieksme ir nepieņemama, ka viņš to nav pelnījis. Tas var glābt situāciju un likt sievietei paraudzīties uz sevi no malas. Jo vairāk pašapziņas katram no partneriem ir, jo vieglāk risināt šādas situācijas. Svarīgi arī, lai sieviete ne tikai iemācās neuzbrukt, bet arī spēj pateikt, ko tieši viņa vēlas. Un pasaka to sadarbību veicinošā veidā. Nevis: «Tu esi stulbenis un neko vairāk nejēdz kā katru vakaru truli blenzt televizorā.» Bet: «Es gribētu, lai tu šad tad pagatavo vakariņas. Tas man būtu liels atbalsts, jo, gaidot mazuli, nogurstu ātrāk nekā iepriekš.»

 

* Ja pāris neprot sarunāties. Ja partnerattiecībās trūkst sadarbības un komunikācijas, neizrunātās lietas var pārāk samilzt. Ja katrs dzīvo ar savām šaubām, bailēm un nepiepildītajām vēlmēm, jo nav spējīgs otram par tām pastāstīt, kāds gan tur brīnums, ja abos aug dusmas, neapmierinātība. Šādas jūtas provocē uzbrukt: «Tu nekam neesi derīgs!» – un pretim: «Labāk paskaties pati uz sevi – pēc kā tu tagad izskaties!?» Šādas «sarunas» tikai pasliktina situāciju. Ja tomēr izdodas no sirds izrunāties, atrast veidu, kā vienam otru samīļot un atbalstīt, viss var vērsties uz labu. Vislabāk, ja iniciatīva kaut ko mainīt attiecībās, nāk no abiem.

* Ja trūkst mīlestības un intereses. Ja attiecībās jau pašā sākumā (vēl pirms bērna pieteikšanās) valdījusi vienaldzība, partneri viens pret otru nav izjutuši siltas jūtas un arī bērns nav bijis gribēts, vīrietim var būt ārkārtīgi grūti saglabāt mieru. Ja vīrietis nemīl sievieti, viņš var sākt mocīties pašpārmetumos, ka pieļāvis kļūdu, ļaujot viņai kļūt par abu kopīgā bērna māti. Mokoties ar šīm izjūtām, var zust jebkāda patika pret šo sievieti.

 

* Meklēt nepatikas īstos cēloņus. Dzīvot ar nepatiku pret grūtnieci, kura ir paša gaidāmā bērna mamma, ir mokoši. No šīs izjūtas vajadzētu tikt vaļā. Bet kā? Lai to izdarītu, vīrietim jāsaprot, kas ir nepatikas pamatā. To noskaidrot var palīdzēt iedziļināšanās sevī, pašanalīze, ja vien vīrietis pret sevi spēj būt godīgs. Reizēm vajadzīga palīdzība no malas, tad palīdzēt tikt skaidrībā var psihoterapeits, varbūt dzīvesgudrs draugs, tēvs.

* Runāt ar sievieti par problēmu. To, ka vīrieti nomāc grūti izturamas jūtas, nevajadzētu turēt sevī. Ar sievieti par to jārunā. Taču ir ļoti svarīgi, kā rit saruna. Ja vīrietis saka: «Tu man vairs nepatīc, tu vairs neesi tik smuka kā agrāk,» – viņš izrāda savu vājumu, runājot nevis par problēmas īstajiem cēloņiem, bet par sekām. Pat, ja vīrietim nav izdevies tikt skaidrībā par īstajiem iemesliem, kāpēc sieviete viņam vairs nepatīk, sākt sarunu var citādi. Piemēram: «Jūtu, ka mūsu attiecības ir mainījušās, mani kaut kas neapmierina, tikai īsti nezinu, kas tieši.» Iespējams, ka atklāta saruna atbrīvo uzkrātās emocijas, iespējams, ka sieviete pasaka ko tādu, kas ļauj vīrietim saprast pašam sevi.

* Nemeklēt aizmiršanos, bet risināt situāciju adekvāti (kā – skatīt iepriekšējos divus ieteikumus). Lai nepatīkamo situāciju mēģinātu risināt, svarīgi nesākt lietot alkoholu, līdz nemaņai neieslīgt darbos, nemeklēt sānsoļus u.tml. Meklējot risinājumus tur, kur to nav, vīrietis gan izjūt atslābumu, bet plaisa attiecībās tikmēr arvien palielinās.