Vizītkarte Raksti abonementiem Raksti un podkāsti Pieteikšanās Kolēģiem
Ķermeņa un psihes mijiedarbība.

("Psiholoģijas pasaule." 2006. sept.)

 
      Savā psihoterapijas praksē esmu novērojis, ka apmēram viena trešdaļa manu pacientu ir cietuši vai cieš no dažāda rakstura fiziskām sajūtām - galvassāpēm, muguras sāpēm, sāpēm vēderā, velkošām sāpēm sirds apvidū u. c. Daudzi ir piedzīvojuši veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumus - svīšanu, sirdsklauves, roku trīci, nepatīkamas sajūtas ķermenī („skudriņas”, aukstumu, karstumu), galvas reiboņus, caureju vai aizcietējumus. Šie pacienti iepriekš ir vērsušies pie dažādiem speciālistiem, tai skaitā, ārstiem, tomēr nekādi organiski bojājumi vai slimības nav atrastas. Visbiežāk uzstādītā diagnoze ir bijusi veģetatīvā disfunkcija vai neirocirkulatorā distonija. Parasti ārsti, uzstādot šo diagnozi, ir izrakstījuši zāles, neko vairāk pacientiem nepaskaidrojot. Vai arī pacienti ir saņēmuši šādus vai līdzīgus skaidrojumus: ,,Jums nekas nekaiš. Tie ir tikai nervi. Jums nevajadzētu pārāk daudz satraukties. Ir vairāk jāatpūšas.” Pārdomas raisa fakts, ka šie pacienti ir tikuši ārstēti ar antidepresantiem vai trankvilizatoriem, neskatoties uz to, ka viņiem ,,nekas nekaiš”. Vēlos uzsvērt, ka sakarā ar nozīmēto medikamentozo ārstāšanu, kas ne visos gadījumos ir izrādījusies efektīva, šiem pacientiem ir izveidojusies pārliecība, ka viņi cieš no kādiem fiziska (somatiska) rakstura traucējumiem, lai gan viņu problēmas sakne bieži vien slēpjas psiho - emocionālajā sfērā. Līdz ar to šie pacienti gadiem ilgi nav saņēmuši adekvātu ārstēšanu – psihoterapiju pie kvalificēta psihoterapeita vai, atsevišķos gadījumos, medikamentozu terapiju pie psihiatra. Piebildīšu, ka diagnoze somatoforma veģetatīva disfunkcija ( tur iekļaujas veģetatīvā disfunkcija un neirocirkulatorā distonija) ir atrodama psihiatrisko slimību klasifikācijā. Līdz ar to šādu traucējumu ārstēšana nevar būt ģimenes ārsta vai neirologa kompetencē.