Publiskajā telpā, virtuālajā vidē mēs ieraugām maskas, kādi cilvēki cenšas būt. Facebook cilvēki ir laimīgi, smaidīgi, tiek galā ar grūtībām, zina patiesību, ir tievāki un jaunāki nekā realitātē. Cenšoties atbilst ideālajam tēlam, cilvēks pazaudē reālo sevi – ar priekiem un bēdām, šaubām un nezināšanu, savām reālajām īpašībām un īpatnībām. 

Mums katram ir atšķirīga vajadzība pēc kopā būšanas un vienatnes. Katram ir atšķirīgs alkatības, dusmīguma un kauna līmenis. Viens grib tikai parunāties, citam ir svarīgi padarboties kopā. 

Lai cilvēks varētu būt dabisks, tāds kāds viņš ir, viņam ir jāsajūt īsto sevi un jāļauj sev būt. Jāspēj atteikties no ideālā sevis un jāspēj netēlot citu cilvēku klātbūtnē. Ja cilvēks būs autentisks sev, viņš kādam iepatiksies un kādam nepatiks. Ja viņš tēlos drošāku, mierīgāku, aktīvāku, citiem iepatiksies viņa maska. Ja otrs mīlēs masku, visu dzīvi būs jātēlo un cilvēks attiecībās būs nelaimīgs. Viņš nejutīsies mīlēts, jo tiks mīlēts nevis viņš pats, bet iztēlotā loma.

Lai varētu satikt kādu, kurš pieņems un mīlēs, jums ir jākļūst par sevi, jāpieņem sevi, jāprezentē sevi. Ja sevi noslēpsiet, nemaz nebūs iespējas kādu satikt, jo cilvēki komunicēs ar falšu personību. Ja izveidosiet attiecības, nespējot pieņemt sevi, nespēsiet mīlēt otru un nespēsiet pieņemt viņa mīlestību.

2.Iepazīsti partneri.

Iepazīstoties cilvēki bieži ierauga vēlamo, idealizēto partneri. Viņi ierauga savu vēlmju projekciju. Līdzīgi cilvēks apmaldījies tuksnesī redz ezeru, kura nav. Jo ilgāk attiecību nav bijis, jo nepareizāku partnera tēlu cilvēks redzēs. Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem, kuriem attiecībās jau ir bijušas līdzīgas vilšanās – sākotnēji partneris izskatās jauks un patīkams,  sākas iemīlēšanās un rodas spilgtas pozitīvas emocijas, bet pēc laika partneris izskatās jau pavisam citādāks. Ja jums ir tendence izvēlēties atkarīgu partneri, ar lielu varbūtību arī nākamais būs līdzīgs. Ja iepriekšējais partneris bija vardarbīgs, jāuzmanās, lai nākamais nebūtu tāds pats.

Partneris ir jāiepazīst un tam ir vajadzīgs laiks. Parasti vairāki gadi un kopā pārvarētas krīzes parāda, kāds ir otrs cilvēks un vai vispār ir iespējama radoša sadarbība.

3. Partnerattiecības dažādos dzīves posmos. Visam savs laiks.

Katrā dzīves posmā nepieciešamas sava veida attiecības. Jaunam vīrietim vai sievietei nevajadzētu uzreiz steigties veidot attiecības «uz visu dzīvi». Labāk patrenēties, virzoties no nenopietnākām attiecībām uz nopietnākām. Arī pēc šķiršanās nevajadzētu steigties veidot jaunas attiecības. 

Mācieties komunicēt visos dzīves posmos četrās dažādās sfērās: veidot partnerattiecības, kolēģu attiecības, sporta kluba biedru attiecības, draugu attiecības. Ja cilvēkam būs dažāda veida attiecības, viņš nebūs izmisis un izsalcis, meklējot vienīgās, īstās superattiecības. Jo vairāk draugu, kolēģu un komunikācijas, jo stabilāk cilvēks jūtas, un mierīgāk var veidot jaunās potenciālās attiecības.

Ja iepriekšējās attiecības sabrukušas, labāk dot sev garāku laiku, lai satiktu nākamo vīru vai sievu, draugu vai draudzeni. Jādod sev laiks pārdzīvot notikušo, pierast pie jaunās situācijas. Labi ir pakomunicēt ar cilvēkiem, pastaigāt uz randiņiem bez liekām gaidām. Labi pavadīt laiku. Iepazīt jaunus cilvēkus. Atrast jaunus domubiedrus. Nevajag noslēgties. Nevajag izdarīt negatīvus secinājumus, pārvelkot svītru visām nākamajām attiecībām – man ir labāk būt vienai/vienam.

4. Vai ir tikai viena ābola otra pusīte?

Neeksistē vienīgais īstais. Jo mierīgāk, drošāk jutīsieties, jo labāku partneri varēsiet izvēlēties. Visiem partneriem būs plusi un mīnusi, tāpēc noteikti jāizvērtē, vai mīnusi ilgtermiņā būs pieņemami. Jāvērtē tas, kāds partneris ir šobrīd, nevis, kāds solās būt nākotnē.
         
5. Īstā partnera meklēšanas soļi, ja vēlaties labas ilgtermiņa attiecības.
Nepareizā motivācija būt kopā:
Bailes palikt vienam.
Visiem ir attiecības vai ģimene, tikai man nav.
Radu vai draugu spiediens.
Liela iemīlēšanās, it īpaši pirmā mīlestība.
Draudzene vai draugs izdara spiedienu, bet pats ģimeni īsti negribat.
Ja neesmu precējies, esmu zaudētājs.
Pareizā motivācija būt kopā:
Abi partneri vēlas ilgstošas stabilas attiecības.
Abi patīk viens otram, izjūt simpātijas un cieņu.
Abi vēlas kopā sadarbojoties radīt vērtības, bērnus, celt māju, kopā sportot, ceļot, atpūsties.
Veicināt vienam otra izaugsmi.

Kopā var paveikt vairāk.

Ir vēlme, gatavība dalīt varu uz pusēm. Karalis un karaliene pārvalda karaļvalsti.

Dodiet sev laiku. Nesteidzieties. Īstās attiecības radīsies tad, kad pienāks laiks. Sākumā ir labi iepazīties ar dažādiem cilvēkiem. Nevajag uzreiz gaidīt, ka pirmās attiecības būs īstās. Tusējiet. Runājieties. Iepazīstiet dažādas vides un cilvēkus. Trenējiet spēju būt vienam. Mācieties iekārtot savu dzīvi patīkamu arī bez attiecībām. Trenējiet spēju patikt, pievilināt. Baudiet savu seksualitāti, ļaujiet tai strādāt. Veidojiet pozitīvu paštēlu. Rūpējieties par savu izskatu un ķermeni, lai patīkat sev un citiem. Ieviesiet savā dzīvē fiziskās aktivitātes. Jokojiet un flirtējiet. Meklējiet iespēju piedalīties jaunās aktivitātēs, iepazīstiet jaunu vidi. Izbaudiet jaunu pieredzi. Iespējams, uz iepazīšanās randiņiem aiziesiet daudzas reizes, pirms satiksiet «īsto».
         
6. Kā saprast, ka attiecības ir «īstās»?  Kādas varētu būt reālistiskas gaidas? Pēc kādām  attiecībām tiekties? Kādu partneri meklēt?

Visās attiecībās būs savi plusi un mīnusi. Ja cilvēks ir iepazinis vairākas attiecības, viņš zina, ka ideāls partneris neeksistē. Plusi un mīnusi ir jāizvērtē racionāli, pragmatiski iespējami ilgākā laika posmā. Kopumā plusiem vajadzētu būt vairāk nekā mīnusiem, piemēram, 60:40. 

Katram cilvēkam ir sava vērtību skala. Vienam ir ļoti nozīmīga seksuāla saderība. Otram ir svarīgi katru vakaru parunāties par dienā piedzīvoto. Citam ir svarīgi, ka viņu liek mierā – partneri atnāk mājās, katrs sēž savā datorā un abi jūtas apmierināti. Jāpavērtē, vai varēsiet sadzīvot ar līdzīgo un atšķirīgo.

Taču ir kāds obligātais punkts – partneriem jābūt kopīgām interesēm un mērķiem. Piemēram, abi vēlas ģimeni un bērnus. Vai abi kopā grib ceļot. Vai iekārtot lauku saimniecību un audzēt mājlopus.

Dzīves laikā kopīgie mērķi var izzust. Tad vajadzētu atrast citas jaunas kopīgas nodarbes. Diezgan aktīvi jāseko līdzi un jāpieskata, lai kopā pavadītais laiks nepazustu pavisam. Partneru starpā var izveidoties nemanāma plaisa, kura pieaugot, var sagraut attiecības. Tāpēc kopīgās nodarbes ir jāatrod un pie tā jāpiestrādā. Taču partnerim ir jādod arī brīva telpa darīt kaut ko savu. Katram var būt savs hobijs, savs draugu un interešu loks. Varbūt, ka 30% brīvā laika partneri pavada kopā un 70% – atsevišķi? Ja partneru vēlamais kopā būšanas laiks atšķiras, vai to iespējams pieņemt? Reālās attiecībās partneru ekspektācijas vienmēr atšķiras. Izvērtējiet, vai partnera mīnusi ir pieņemami un izturami. Piemēram, tas, ka viņš katru dienu sazvanās ar vecākiem. Pēkšņi pārstāj runāt. Bieži lieto alkoholu. Ir nekārtīgs vai pārāk kārtīgs.

Neveidojiet attiecības uz solījumu pamata. Piemēram, kad mēs apprecēsimies, es pārstāšu lietot alkoholu  un sākšu sportot. Ar problēmu būtu jātiek galā vispirms un tad var iet tālāk. Būtu svarīga ilgtermiņa problēmu un krīžu pārvarēšanas pieredze.
Grūtības saliedē un norūda, un ja partneri viens otram palīdz,  pāris ir saderīgs. Ja ir bijusi tikai iemīlēšanās, taureņi vēderā un kopīgas atpūtas pieredze, par ilgtermiņa attiecībām vēl nav iespējams spriest. Arī labs sekss nav ilgstošu attiecību pamats.

7. Ietekmes un varas sadalījums attiecībās.

Jo demokrātiskāk un abpusēji izdevīgāk sadalīta ietekme un vara, jo attiecības stabilākas. Jo parasti cilvēki attiecībās cīnās par dominēšanu un varu. Ir normāli, ja ik pa brīdim izvērtējam pienākumus, darbus un nedarbus. Strīdi, kas noved pie jautājumu risināšanas un jauniem kompromisiem ir ok. Protams, strīdiem nevajadzētu būt traumatizējošiem. Jāseko, lai mīlestība un sadarbība spētu uzvarēt dusmas un naidu.

Dažkārt, piedzimstot bērnam, vara un noteikšana mājas lietās pāriet pie sievas, bet vīrs attālinās, līdz aiziet no ģimenes.
Tāpēc centieties dažādu jautājumu risināšanā piedalīties abi. Abi rūpēties par bērniem. Kopīgi iekārtot māju. Abi veidot karjeru. Ir ļoti labi, ja partneri stimulē viens otra attīstību.

8.  Kāpēc nesanāk ilgstošas attiecības?

Dziļa nevērtības sajūta. Negatīvs pašvērtējums. Sava ES pazaudēšana, kad citu cilvēku vēlmes kļūst pārāk dominējošas.
Reizēm cilvēks ir tā pieradis būt viens, ka nevēlas piepūlēties sadzīvot ar otru. Automātiskas negatīvas programmas, kurās cilvēks neapzināti atkal un atkal iekrīt, piemēram, sieviete visu laiku satiek atkarīgus vīriešus. Neapzinātā programma liek neredzēt labākus kandidātus. Iepriekšējo attiecību zaudējums, ko nespēj pārdzīvot. Pārāk augstas gaidas  no sevis un no partnera: neviens nav labs. Nespēja, neprasme izturēt emocijas, pārvarēt konfliktus. Cilvēks nav atdalījies no vecākiem.

Visus šos negatīvos cēloņus iespējams novērst. Var būvēt pozitīvu pašvērtējumu. Var pārvarēt bailes no attiecībām. Var atdalīties no vecākiem… Katrā gadījumā ir individuāls grūtību kopums, ko katram vajadzētu pārvarēt. Arī laiks, kas nepieciešams, lai pārvarētu grūtības veidot attiecības, katram ir atšķirīgs. Viens varēs satikt savu nākamo partneri jau rīt, citam būs nepieciešami pieci gadi.

9. Sieviete nevar izveidot attiecības.

Sievietes biežāk uztraucas par savu ārieni, pievilcību. Dziļākajā līmenī viņas baidās, ka citas būs pievilcīgākas, seksīgākas. Sievietes biežāk jūtas spēcīgākas mammas lomā. Dažkārt viņas nespēj novērtēt vīrieša «darīšanas» sniegumu. Ja vīrs sporto – viņš grib patikt savai sievai. Ja viņš grib seksu, iespējams, viņš grib pierādīt mīlestību savai sievai, grib viņu seksuāli apmierināt un saņemt atzinību.

10. Vīrietis nevar izveidot attiecības.

Vīrieši vairāk uztraucas par ārējo sniegumu. Vai viņš pietiekami pelna? Vai ir īsts vecis? Var justies nespējīgs parūpēties par bērnu. Dzenoties pēc ārējiem sasniegumiem, vīrietis var nemācēt vienkārši pabūt kopā ar sievu. Vīrieši var baidīties no sievietes emocijām: dusmām, raudāšanas. Vīrieši ļoti uztraucas, ja viņu seksuālais sniegums netiek akceptēts.

10. Jaunas attiecības pēc neveiksmīgām iepriekšējām. Kādi ir klupšanas akmeņi? 

Dzīve pēc šķiršanās ir atkarīga no tā, kā cilvēks uztver šķiršanos. Brīvība. Jauna dzīve, jauns sākums. Apjukums. Neskaidrība. Bažas. Sabrukums. Izmisums. Depresija. Scenārijs būs atkarīgs no visas iepriekšējās cilvēka dzīves un attiecību pieredzes. Svarīgi vai šķiršanās notikusi ar drausmīgu skandālu un «asinsizliešanu» vai miermīlīgi un draudzīgi. Jebkurā gadījumā šķiršanās ir liels notikums un lielas izmaiņas cilvēka dzīvē. 

Ja iepriekšējās attiecības bija neveiksmīgas, būtu labi saprast neveiksmes cēloņus. Nevajadzētu uzreiz mesties jaunās attiecībās, jo zemapziņa automātiski var atrast tieši  tādu pašu neveiksmīgu variantu. Būtu labi paņemt pauzīti, padzīvot brīvi, sadziedēt brūces. Bieži attiecību sabrukums rada traumu. It īpaši atkārtots. Cilvēks netic, ka labas attiecības ir iespējamas: «Visi vīrieši ir vāji»; «Visām sievietēm vajag tikai naudu!» 

Reizēm cilvēki baidās mēģināt vēlreiz. Taču pēc šķiršanās būtu vērts pamēģināt kaut ko jaunu: jaunu hobiju, jaunu darbu, iegūt jaunus draugus. Jaunā dzīve var pāriet labākā, patīkamākā gultnē.

11. Vai iemīlēšanās var būt pamats  ilgstošām attiecībām?

Iemīlēšanās nevar būt pamats ilgstošām attiecībām. Jo tā spēcīgāka, jo apreibums stiprāks, jo realitātes ieraudzīšana var būt sāpīgāka. Iemīlēšanās un ilgstošas stabilas attiecības tomēr ir divas dažādas lietas. Reibumā nevajadzētu pieņemt svarīgus lēmumus. Var izbaudīt iemīlēšanos, pēc tam skatīties, vai var sanākt arī ilgstošas attiecības. 

Iemīlēšanos rada seksuāls uzbudinājums, otra idealizācija un  visi deficīti, kas radušies iepriekš: mīlestības un seksa deficīts, ķermeņa kontakta un uzmanības deficīts. Cilvēks sāk dzīvot pats savā halucinācijā, bet ilgstošas attiecības var balstīt tikai uz realitāti. Ko saka reāli fakti? Vai ilgstoši esot kopā ir vairāk labi, nekā slikti? Vai intereses un mērķi ir līdzīgi? Vai kopā izdodas pārvarēt problēmas un konfliktus? Vai partneri veicina viens otra izaugsmi?  Vai 1+1=3,4,5… arī ilgstošā laika posmā?

12. Bailes no attiecībām.

Cilvēks attiecībās var justies drošāk un nedrošāk. Viens varētu visu laiku komunicēt, otram katra komunikācija ir kā iebrukums un sevis pazaudēšana. Parasti katram ir sava individuālā nepieciešamība pēc attiecībām un pēc vienatnes. Tāpat atšķiras, cik katrs spēj atvērties attiecībās. Mēs meklējam komfortablo distanci, kādā atrasties vienam no otra.  

Cilvēks pastiprināti baidās no attiecībām, ja no bērnības ir pieradis būt viens. Ja attiecību pieredze bijusi traumatiska. Ja attiecības izraisa pārmērīgi spēcīgas, neizturamas izjūtas. Bailes no attiecībām iespējams mazināt, pamazām aizvien vairāk komunicējot un iegūstot pozitīvu pieredzi. Tomēr tas ir un paliek ļoti individuāli, cik tuvas attiecības cilvēks spēs izveidot.

13. Bailes no atbildības. Kā mācīties to uzņemties?

Dzīves sākumā 100% atbildības par bērnu ir vecākiem. Pamazām bērnam, atbilstoši vecumam, jāmācās uzņemties atbildība: sakārtot mantas, pildīt mājasdarbus, palikt vienam mājās. Pieaugot mēs aizvien vairāk spējam uzņemties atbildību – to var salīdzināt ar treniņu. Slodzes pieaugumam ir jābūt pakāpeniskam, un tad cilvēks ar prieku un lepnumu uzņemsies atbildību. Ja treniņš nav bijis pietiekams, cilvēks nevarēs tikt galā ar atbildību un uztvers to kā cietumu, kā slogu. Arī attiecības var uztvert kā pārmērīgu slogu. Tas nozīmē, ka nav iziets atbilstošs labs treniņš. Nevajadzētu veidot nopietnas attiecības, ja neesat gatavs uzņemties atbildību. Trenējieties pamazām un ar prieku.

14. Partneris atrasts. Kādi ir labu attiecību veidošanas pamatnoteikumi un atbildīga attiecību būvēšana?

Vērtību radīšana. Dzīves sākumā mēs patērējam ēdienu, mīlestību, uzmanību, rūpes. Ar laiku mēs iemācāmies paši par sevi parūpēties, uzturēt pozitīvu pašvērtējumu, nopelnīt, parūpēties par otru. Lai varētu būvēt māju un būvēt attiecības, cilvēkam jābūt izaugušam no patērētāja par vērtību radītāju.

Ja satiksies divi patērētāji, viņiem nebūs no kā būvēt attiecības un tās sabruks. Attiecības izdosies tad, ja abi dalībnieki spēs radīt pievienoto vērtību 1+1=3 vai 4 vai 5.

Pirms sākt būvēt attiecību māju, jāuzkrāj materiāli un resursi. Mīlēt sevi un otru, dalīties ar mīlestību. Nopelnīt sev un dot otram. Spēt uzturēt pozitīvu pašvērtējumu, iedrošināt otru. Veselīgas attiecības ir labumu pavairošana. Iestādot vienu kartupeli, izaug desmit. Tad attiecības strādā. Ja attiecības ir vajadzīgas, lai kāds jūs mīlētu, glābtu no vientulības, palīdzētu noturēt pašvērtību, attiecības sabruks vai radīs ļoti maz vērtību. Vispirms ir jāpieaug, jāapgūst zināšanas un prasmes, tad var sākt būvēt māju.

Uzsāktās attiecības ir jāaprūpē. Attiecības nefunkcionē pašas no sevis. Būs grūti brīži. Būs nepatikšanas. Tas ir normāli. Līdzīgi regulāri ir jāaplaista puķes vai jāsalabo caurules, ja tās sāk tecēt. Tāpat arī jāpieskata attiecības, lai tās funkcionē. Regulāri jāpiemet kurināmais, lai mājā būtu silti. Ir noteikts darba apjoms, kas jāpadara ikdienā, un tas ir normāli. Labi, ja ikdienas darbi sagādā gandarījumu. Krīžu laikā būs jāiztur paaugstināts darba apjoms, augstāks spriedzes līmenis. Pārvarot krīzes, abi partneri var uztrenēties kļūt stiprāki un paaugstināt savu jaudu, pašapziņu. Ja partneri nezina, ka attiecībās ir jāiegulda, viņi cieš sakāvi un iegūst traumas. Nereālistiskas gaidas var novest pie depresijas un pašvērtības sabrukuma. Iemīlēšanās neturpinās mūžīgi. Ja patīk attiecību rutīna, attiecības izdosies.

Lai veicas izveidot tuvas, siltas, drošas attiecības!

Andris Veselovskis